Lielākajai daļai datoru refraktometru konstrukcijas princips ir balstīts uz netiešo oftalmoskopu, kas izmanto divus objektīvus vai fokusēšanas spoguļus un staru sadalītāju. Gaismas avots ieplūst tieši no zīlītes malas, un noteikšanas kursors var pārvietoties pa projekcijas sistēmas aksiālo virzienu. Projekcijas lēca, kuras attēls būs bezgalībā, būs skaidri fokusēts uz emmetropiskās acs tīkleni; ja pārbaudāmā acs ir ametropija, noteikšanas kursors pārvietosies uz priekšu un atpakaļ, lai attēls fokusētos uz tīkleni.
Mūsdienu datoru refraktoriem parasti ir divas galvenās iezīmes:
1. Regulēšanas kontrole
Akomodācijas kontrole ir īpaši svarīga lielākajai daļai refrakcijas metožu. Gandrīz visos refraktometros subjektam ir jāskatās uz testa kursoru vai kursora attēlu, kas stimulē pielāgošanu un padara testa rezultātu pārlabotu vai pārāk zemu. Lai gan testa kursors ir izveidots bezgalībā caur optisko ceļu, jo instruments atrodas ļoti tuvu objektam Tāpēc projektēšanas procesā testa kursors ir "aizmiglojis", un pirms mērīšanas sākuma subjekts vispirms redz "miglainu". " kursoru, lai atslābinātu izmitināšanu, bet nevar pilnībā noņemt gandrīz sensoro izmitināšanu.
2. Noteikšanas gaisma ir infrasarkanā gaisma
Pašlaik izmantotā datora refraktometra noteikšanas gaisma izmanto infrasarkano gaismu ar viļņa garumu 800-950 nm. Iemesli ir šādi: ①Infrasarkanos starus acs audi absorbē mazāk nekā redzamo gaismu, un vairāk gaismas atstaro acs dibens. Tāpēc gaismas enerģijas zudums pēc tam, kad detektora gaisma iziet cauri intraokulārajai videi, ir mazāks, kas ir īpaši svarīgi, mērot acis ar duļķainu refrakcijas vidi. ②Pārbaudāmajai acij noteikšanas vizuālā atzīme un noteikšanas gaisma ir neredzama, kas labāk pārvar regulēšanas problēmu, ko izraisa vizuālās atzīmes mērīšana.
